Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prasmīgs
prasmīgs -ais; s. -a, -ā
prasmīgi apst.
1.Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
Piemēri..jauniesācējiem vajadzīgs prasmīgs un zinošs vadītājs, cilvēks ar autoritāti..
Stabili vārdu savienojumiPrasmīgas rokas.
1.1.Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
Piemēri..neklātnieku panākumi mācībās galvenokārt atkarīgi no viņu gribas, patstāvīgā darba iemaņām, zinātkāres, kā arī skolotāju prasmīga un iejūtīga darba.
Avoti: 6-2. sējums