prasītājs
prasītājs -a, v.
prasītāja -as, s.
1.Darītājs → prasīt.
2.jur. Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi — atbildētāju.
PiemēriTiesa var pēc prasītāja pieteikuma pieļaut nekavējoties pilnīgi vai daļēji izpildīt spriedumu..
Avoti: 6-2. sējums