prasītājs
prasītājs -a, v.
prasītāja -as, s.
1.Darītājs → prasīt.
2.jur. Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
PiemēriTiesa var pēc prasītāja pieteikuma pieļaut nekavējoties pilnīgi vai daļēji izpildīt spriedumu..
- Tiesa var pēc prasītāja pieteikuma pieļaut nekavējoties pilnīgi vai daļēji izpildīt spriedumu..
- «Prasītāja Dace Kārkle, vai jūs neesat pārdomājusi un paliekat pie savas prasības šķirt jūsu laulību ar pilsoni Elmāru Kārklu?» svinīgi noskan tiesneša balss.
Avoti: 6-2. sējums