prasme
prasme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
PiemēriDarba prasme.
- Darba prasme.
- Amata prasme.
- Rakstnieka prasme.
- Peldēšanas prasme.
- Prasme plānot savu rīcību.
- Prasmi uztvert pašu raksturīgāko, nepieciešamāko tēla radīšanai Artūrs Filipsons lieliski parādīja virknē uzvedumu..
- Prasme pakļaut savu uzvedību kolektīva interesēm un prasībām ir nepieciešama katram cilvēkam.
- Kamēr es pazīstu Kirilu Tāmu, viņam vienmēr piemitusi prasme labi ģērbties.
1.1.Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
PiemēriEžus no [odzes] indīgā kodiena pasargā adatas un veikla prasme pievārēt rāpuli..
- Ežus no [odzes] indīgā kodiena pasargā adatas un veikla prasme pievārēt rāpuli..
Avoti: 6-2. sējums