Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izdīkties
izdīkties -dīcos, -dīcies, -dīcas, pag. -dīcos; refl.
1.sar. Izraudāties.
PiemēriVai neesi vēl diezgan izdīcies?
  • Vai neesi vēl diezgan izdīcies?
2.sar. Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
Piemēri«Mamma jau divas dienas iepriekš izdīcās pie visiem nometnes priekšniekiem, lai atlaiž mani uz vienu dienu.»
  • «Mamma jau divas dienas iepriekš izdīcās pie visiem nometnes priekšniekiem, lai atlaiž mani uz vienu dienu.»
3.parasti 3. pers.; reti Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
Avoti: 3. sējums