Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdilt
izdilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
PiemēriIzdiluši svārki.
1.1.Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
PiemēriValda.. sviež projām katru zeķu pāri, kurš tikai sācis uzrādīt pirmās vecuma pazīmes noirušas acs vai izdiluša niecīga caurumiņa veidā.
1.2.Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
PiemēriRati - veci, izdilušām asīm un pagalam sagrabējušu dēļu virsu.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
PiemēriSlimnieks izdilst.
2.1.Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
PiemēriAr nosaukumu «muskuļu atrofija» apzīmē muskuļu audu barošanas traucējumus. Muskuļi izdilst. Atrofiskie muskuļi parasti ir ļengani un nespēcīgi.
3.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
PiemēriMēness izdilis.
Avoti: 3. sējums