Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdīkties
izdīkties -dīcos, -dīcies, -dīcas, pag. -dīcos; refl.
1.sar. Izraudāties.
PiemēriVai neesi vēl diezgan izdīcies?
2.sar. Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
Piemēri«Mamma jau divas dienas iepriekš izdīcās pie visiem nometnes priekšniekiem, lai atlaiž mani uz vienu dienu.»
3.parasti 3. pers.; reti Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
Avoti: 3. sējums