izdienēt
izdienēt -dienu, -dieni, -dien, pag. -dienēju
1.intrans. Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
PiemēriIzdienējis karavīrs.
2.intrans.; novec. Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
PiemēriIzdienēt pie saimnieka.
3.trans.; sar. Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
PiemēriPar garo sakarnieka mūžu jau sen izdienēta pensija.
Avoti: 3. sējums