izdiedelēt
izdiedelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
PiemēriRiebīgs bija pašbrūvētais šķidrums, bet viņam slāpa pēc tā... viņš steidzās pie Sīlienes un izdiedelēja vēl vienu pudeli.
1.1.pārn. Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
PiemēriIzdiedelēt laipnību.
Avoti: 3. sējums