noprasīt
noprasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsi, parasti stingri, pajautāt.
PiemēriReiz mazā viņam [patēvam] tieši noprasīja: «Kāpēc tu neprecēji Ievu?"»
2.Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
PiemēriEsot atnākuši pie viņa un Bārdaiņa un noprasījuši 150 rubļu, tad viņi aizgādāšot mūs drošībā.
Avoti: 5. sējums