nopratināt
nopratināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pratināt un pabeigt pratināt.
PiemēriAizdomās turēto var nopratināt par nozieguma apstākļiem, kurā viņu tur aizdomās, un par citiem apstākļiem, kas jānoskaidro lietā.
1.1.pārn. Izjautāt.
Piemēri«Jūs esat Ēvalds, ja? Gotiņa, tas ir Gotlība dēls?» - «Tā ir,» pārnācējs pamāja ar galvu. «Un es kā apdullusi jūs nopratinu uz kāpnēm,» viņa pieķēra ar roku pie tās vietas, kur vajadzēja atrasties sirdij.
Avoti: 5. sējums