nopratināt
nopratināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pratināt un pabeigt pratināt.
PiemēriAizdomās turēto var nopratināt par nozieguma apstākļiem, kurā viņu tur aizdomās, un par citiem apstākļiem, kas jānoskaidro lietā.
- Aizdomās turēto var nopratināt par nozieguma apstākļiem, kurā viņu tur aizdomās, un par citiem apstākļiem, kas jānoskaidro lietā.
- ..ap viņa mašīnu rosījās miliči. Viņu pašu nopratināja par pagājušās nakts braucienu, un izmeklētājs.. turēja viņu aizdomās.
1.1.pārn. Izjautāt.
Piemēri«Jūs esat Ēvalds, ja? Gotiņa, tas ir Gotlība dēls?» - «Tā ir,» pārnācējs pamāja ar galvu. «Un es kā apdullusi jūs nopratinu uz kāpnēm,» viņa pieķēra ar roku pie tās vietas, kur vajadzēja atrasties sirdij.
- «Jūs esat Ēvalds, ja? Gotiņa, tas ir Gotlība dēls?» - «Tā ir,» pārnācējs pamāja ar galvu. «Un es kā apdullusi jūs nopratinu uz kāpnēm,» viņa pieķēra ar roku pie tās vietas, kur vajadzēja atrasties sirdij.
Avoti: 5. sējums