Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prātvēders
prātvēders -a, v.; iron.
Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
PiemēriKārlēns [zēns] bija liels prātvēders. Viņš teica, ka mums turpu [vēžot] jāiet caur muižu un atpakaļ.. gar veciem kapiem, jo vēžus muižā mums varētu atņemt.
Avoti: 6-2. sējums