pravietis
pravietis -ša, v.
praviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
PiemēriSavā augstākajā kāpinājumā dzejnieces nemiers ar pastāvošo iekārtu iegūst revolucionāru skanējumu, viņas liriskais varonis nāk kā jauna laika pravietis.
2.mit., rel. Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
PiemēriUpīšu Mārtiņš maz ko zināja no bībeles, bet kaut kāda pārkaitināta pravieša grāmata tā bij, ko Zeltiņš patlaban skandēja, - lāsti, sodība un elles ugunis tur sprēgāja.
Avoti: 6-2. sējums