pravietojums
pravietojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pravietot1.
PiemēriPadomju vara ar savu rīcību iznīcināja vienu aizspriedumu pēc otra, apgāza citu pēc cita daudzos demagoģiskos apgalvojumus un pravietojumus, ar kādiem iedzīvotājus biedēja Artūrs Krauze..
2.mit., rel. Paveikta darbība, rezultāts → pravietot2.
PiemēriPravietojums ir specifiski reliģisks paredzēšanas veids, kuram maldīgi (subjektīvi, bez jebkāda nodoma) vai melīgi (apzināti) piedēvē pārdabiskas īpašības.
Avoti: 6-2. sējums