zenīts
zenīts -a, v.
1.astr. Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
PiemēriTropiskajos apgabalos divas reizes gadā pusdienas laikā saule atrodas zenītā..
Stabili vārdu savienojumiZenīta teleskops. Zenīta zvaigzne.
2.Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
PiemēriSaule spīdēja augstu debesīs karsta, karsta, un, ja arī tā mazu nieciņu jau bija nokāpusi no zenīta,.. ceļš līdz apvārsnim vēl tāls.
3.Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
PiemēriBūt radošo spēku zenītā.
Avoti: 8. sējums