zenītnieks
zenītnieks -a, v.
zenītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
PiemēriTā bija zenītnieku iecienītā taktika: sašaut izmesto «sveci», pirms tās nodevīgā gaisma ļauj pretinieka lidotājam saskatīt.. [bombardēšanas] objektus.
Avoti: 8. sējums