zeņķis
zeņķis -ķa, v.; sar.
1.Zēns, aptuveni skolas vecumā. Arī pusaudzis.
PiemēriUn kāda lišķīga bērnu māte, iedomādamās, ka nākamgad savu zeņķi pie Lienes [nākamās saimnieces] varēšot nodot ganos, viņai tikko nenobučoja roku.
2.Jaunietis.
Piemēri«Tos zeņķus gan tu, Matīs, esi pagalam nomocījis..» Puišiem saskrēja asaras acīs. Tā bija balta patiesība!
Avoti: 8. sējums