ziba
ziba -as, s.; parasti vsk.
1.Rezultāts → zibēt1.
PiemēriKalni ēnas aizās raka, galotnēs dzirkst saules ziba.
- Kalni ēnas aizās raka, galotnēs dzirkst saules ziba.
- ..spilgtās gaismas ziba liecināja, ka baigā nakts jau garām.
- ..Kaspars skatījās uz šauteni, redzēja tērauda melno zibu un rasas pērlītes uz stobra.
- pārn. Tev acis gūst možāku zibu, Līdzko ar manējām tiekas...
- pārn. Caur asarām met acis niknu zibu..
- pārn. To pašu sakāmo.. varēja paust pavisam citādā balsī, ar smaida pieskaņu, ar labsirdīgu smieklu zibu acīs..
2.Rezultāts → zibēt2.
PiemēriDūcošā spole un riteņa ziba vilka puiku pie sevis ar neaptveramu spēku..
- Dūcošā spole un riteņa ziba vilka puiku pie sevis ar neaptveramu spēku..
- Esiet sveicinātas, Liepu ēna un mākoņu ziba!
- pārn. Tas tavs tīrums - bez dzīvības zibas.
Avoti: 8. sējums