zēvele
zēvele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
PiemēriPulvera mums nebija, tāpēc mēs klusībā krājām sērkociņus. Ar nazīti nokasījām zēveli un to iebērām stobrā..
Stabili vārdu savienojumiPiķis un zēvele! Spļaut piķi un zēveli.
Avoti: 8. sējums