izbēdāt
izbēdāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; pareti
1.Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
PiemēriPar visu jau nevar iebēdāt.
- Par visu jau nevar iebēdāt.
- ..viņa [Annele] nolien aiz austuves savā nodabā, iemīļotākā vietā, un grib tur izbēdāt savas bēdas vēl tā īsti pa krietnam.
2.Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
Piemēri«Prast [zemi apstrādāt] ir viena lieta,» atcirta Kalinka, «un pašam visu izbēdāt - otra.»
- «Prast [zemi apstrādāt] ir viena lieta,» atcirta Kalinka, «un pašam visu izbēdāt - otra.»
- Tev jāizbēdā, ka viss labi iet.
Avoti: 3. sējums