disciplīna2
disciplīna -as, s.; parasti vsk.
1.Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem. Šīs kārtības ievērošana.
PiemēriMilitārā disciplīna.
- Militārā disciplīna.
- Ievērot disciplīnu.
- Pakļauties disciplīnai.
- Disciplīnas pārkāpējs.
- Sociālistiskā darba disciplīna ir stingra noteiktās kārtības ievērošana uzņēmumos un iestādēs, apzinīga vadītāju pavēļu un rīkojumu izpilde.
- ..Ritu varēja aizsūtīt citur darbā, un tas pats varēja notikt arī ar viņu pašu, viņi abi taču bija komunisma kareivji, pakļauti partijas disciplīnai.
- «Robi, vai es esmu tas disciplīnas grāvējs?» Justs, noklausījies sarunu, drūmi vaicāja. - «Tu!» Roberts apstiprināja... «Jau reizītes četras esi nokavējies ...»
Stabili vārdu savienojumiNūjas (arī rungas) disciplīna.
- Nūjas (arī rungas) disciplīna idioma — Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
1.1.Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
PiemēriIekšējā disciplīna.
- Iekšējā disciplīna.
Avoti: 2. sējums