mans
mans -a, v.
mana -as, s.; pieder. vietn.
1.Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, ir daļa no runātāja.
PiemēriMans dzīvoklis.
Stabili vārdu savienojumiManā laikā. Vai manu vai!
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju. Tāds, kas izriet no runātāja.
PiemēriMana skola.
2.parasti izsaukuma teikumos. Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
Piemēri«Nu, Vanadziņ, manu mazo peļu vanadziņ, - ko tu nu būvē?» viņš [tēvs] apjautājās.
2.1.Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
Piemēri«Tu esi labi mācījies un godīgi uzvedies - dievs tev arī tālāk palīdzēs. Ardievu, mans bērns!» [Saka mācītājs Pumpuram.]
Avoti: 5. sējums