māns
māns -a, v.; parasti vsk.
1.Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitums, vīzija. Arī spoks, rēgs. Māņi (3).
PiemēriEldorado bija un palika tāla mirāža, kas [zelta meklētājiem] likās neaizsniedzama. Lai tuvotos šim vilinošajam mānam, vajadzēja doties uz dienvidaustrumiem no Panamas zemes šauruma.
Stabili vārdu savienojumiTukšs māns, arī tukši māņi.
1.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
PiemēriViņš arī izteicis domu, ka visi šie gaismas efekti noris dzelmē, bet spožā migla virs ūdens ir tikai redzes māns.
Avoti: 5. sējums