manīties
manīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties. Lavīties.
PiemēriManīties uz māju.
- Manīties uz māju.
- Manīties projām.
- Manīties atpakaļ.
- Mājup iedams, es manījos pa klusākām ielām, turēdamies arvien ēnā, jo nakts atļaujas man nebija.
- ..es piesardzīgi manos uz strauta pusi. Kad retais alksnājs būs palicis aiz muguras, es sākšu skriet.
- Priekšsēdētājs ierauga kluba vadītāju, kas pusteciņus uz pirkstu galiem manās starp galdiem.
- pārn. Ne no saules saulei vairīties un bīties, Lai uz ēnas pusi ēnas manās..
1.1.Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) – par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
Piemēri«Man nu arī ilgāk nebūs vaļas: jāmanās atpakaļ fabrikā. Šodien tā iznāca, ka uz divām stundām varēju tikt...»
- «Man nu arī ilgāk nebūs vaļas: jāmanās atpakaļ fabrikā. Šodien tā iznāca, ka uz divām stundām varēju tikt...»
- Autobuss piestāj pie skolas, mēs manāmies no putekļainās mašīnas ārā un uzreiz nokļūstam zāles, ceriņu, liepu zaļajā pasaulē.
- Onkulis ir labs, bet, kad ganīju tikai cūkas, manījos tālāk no viņa acīm.
- Kad Robis griež valsi, tad lai citi manās laikus pie malas.
- pārn. Miegs gadās uz ceļa un ratos manās, ņem grožus, un braucējs nu klanās un klanās.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriIzbijusies varde gariem lēcieniem manījās prom no šaubīgās vietas. Sausajā zālē tā iekrita cap, cap, cap...
- Izbijusies varde gariem lēcieniem manījās prom no šaubīgās vietas. Sausajā zālē tā iekrita cap, cap, cap...
- Zirgs čakli manījās citiem līdzi. Nebij ne uzmanāms, ne skubināms.
1.3.reti Gatavoties1.
Piemēri«Sākas jau dievvārdi,» teica dārzniece, redzēdama, ka viesis [iet prom] tomēr vēl nemanās.
- «Sākas jau dievvārdi,» teica dārzniece, redzēdama, ka viesis [iet prom] tomēr vēl nemanās.
2.sar. Attapīgi, veikli rīkoties.
Piemēri..šogad manījās visi, ko tikai sāka snigt. Rāva žagarus, rāva egļu zarus, malku un baļķus..
- ..šogad manījās visi, ko tikai sāka snigt. Rāva žagarus, rāva egļu zarus, malku un baļķus..
- Kad viņš [kungs], uz kūjas atspiezdamies, tāds garš un pārlicis, gāja pa ceļu, tad visi manījās, ka tik nebūtu ar viņu jāsatiekas..
- ..tēvs manās pazust gar dārza malu..
Avoti: 5. sējums