Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevērīgs
nevērīgs -ais; s. -a, -ā
nevērīgi apst.
1.Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
Piemēri..ne mazums cilvēku izturas pret savu uzturu visai nevērīgi, domādami, ka ir vienalga, ko un kad ēd.
1.1.Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
PiemēriStrauji.. iegūtā popularitāte noskaņo jauno autoru nevērīgi pret meistarību. Atkal un atkal viņa darbos iezogas paviršības..
1.2.apst. Nekārtīgi, kā pagadās.
PiemēriNevērīgi krāsot.
2.Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVietumis autors ir nevērīgs pret terminoloģiju..
3.Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRunāt nevērīgā tonī.
Avoti: 5. sējums