Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
alauns
alauns -a, v.
1.Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
PiemēriTā kā augu krāsvielas tieši nesaistās ar šķiedru, to iepriekš kodina ar metāla sāļiem. Kā kodinātājus lieto alaunu.., dzelzs sulfātu..
1.1.Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
Avoti: 1. sējums