nenosvērts
nenosvērts -ais; s. -a, -ā
nenosvērti apst.
1.Nol. divd. → nosvērt.
2.Tāds, kas nav noteikts, līdzsvarots, mierīgs (par cilvēku).
PiemēriIr novērots, ka vienpadsmitgadīgais ir neparasti zinātkārs, liels strīdnieks, pavisam nenosvērts..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAr savu mainīgo un nenosvērto, svaidīgo raksturu, pēkšņām iegribām, izlikdamās te vēsa un atturīga, te atkal siltu jūtu pilna, viņa nevis to [jaunekli] sev tuvināja, bet attālināja.
Avoti: 5. sējums