zvelties
zvelties zveļos, zvelies, zveļas, pag. zvēlos; refl.
1.Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
Piemēri..[jahtas] komandieris beidza pozēt un itin veikli pārvācās uz motorlaivu - pārāk draudīgi jahta zveļas uz sāniem.
1.1.Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) — parasti par lielu, smagu ķermeni.
PiemēriPie Līnas durvīm es apstājos. Kliedzieni bija pārvērtušies baigos gārdzienos. Kāds ķermenis smagi zveļas gultā.
2.Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
Piemēri..tā [dziesma] atgādina upes sabangotos ūdeņus, kas atvēzēdamies zveļas pret cietajām un asajām krastmalas klintīm.
Avoti: 8. sējums