zvelties
zvelties zveļos, zvelies, zveļas, pag. zvēlos; refl.
1.Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
Piemēri..[jahtas] komandieris beidza pozēt un itin veikli pārvācās uz motorlaivu - pārāk draudīgi jahta zveļas uz sāniem.
- ..[jahtas] komandieris beidza pozēt un itin veikli pārvācās uz motorlaivu - pārāk draudīgi jahta zveļas uz sāniem.
- Pirmā vaga grūta, augstu mestā velēna brīžiem zveļas atpakaļ, tai vēl nav kur iegulties.
- Pēkšņi autobuss strauji nobremzēja. Pasažieri.. visi reizē krita uz priekšu.. un zveļas atpakaļ.
1.1.Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) – parasti par lielu, smagu ķermeni.
PiemēriPie Līnas durvīm es apstājos. Kliedzieni bija pārvērtušies baigos gārdzienos. Kāds ķermenis smagi zveļas gultā.
- Pie Līnas durvīm es apstājos. Kliedzieni bija pārvērtušies baigos gārdzienos. Kāds ķermenis smagi zveļas gultā.
- Nelda laikam to jūt un tīšu prātu ķircina Jagnu - zveļas viņai klēpī, ķeras ap kaklu un sauc visos iespējamos mīlināmos vārdiņos.
2.Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
Piemēri..tā [dziesma] atgādina upes sabangotos ūdeņus, kas atvēzēdamies zveļas pret cietajām un asajām krastmalas klintīm.
- ..tā [dziesma] atgādina upes sabangotos ūdeņus, kas atvēzēdamies zveļas pret cietajām un asajām krastmalas klintīm.
- Vai ūdensroze izplauka tur, Kur viļņi pret kāpām zveļas?
Avoti: 8. sējums