Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvelt
zvelt zveļu, zvel, zveļ, pag. zvēlu.
1.intrans. Spēcīgi sist.
PiemēriZvelt čūskai pa galvu.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
PiemēriZvelt mucu uz sāniem.
Avoti: 8. sējums