zvejot
zvejot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
PiemēriTe mēs.. ar tīklu jedām zvejojām stores..
1.1.intrans.
PiemēriAnsis Dziesma ēda ilgi, pa vidu runāja, stāstīja, kā.. gandrīz saplēsuši tīklu, lai cik uzmanīgi zvejodami.
1.2.sar. Vilkt, smelt no šķidruma (ko).
PiemēriKārlis jau noliecies pār galdu un skārda bļodiņā zvejo nūdeles..
1.3.intrans.
Piemēri..Ķencis zvejoja vēl pamazām ar kausu pa katlu, žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
2.sar. Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
PiemēriGusts: Viņdien pats stāstīji, ka tevi ar ķeksi zvejojuši laukā, kad esot novēlies ostā no liellaivas.
Avoti: 8. sējums