Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvelēt
zvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Spēcīgi vairākkārt sist.
Piemēri«Sadosim vēl!».. sauca Kaņepītis un tik zvelēja ar mazo sprigulīti kungam pa abām ausīm.
Avoti: 8. sējums