zveltnis
zveltnis -ņa, v.
1.Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai. Detaļa, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
PiemēriMazākus pāļus [ceļot tiltu] dzen ar rokas zveltni.
2.Atzveltne.
PiemēriBet Annele vēl palika. Sarkana kā biete, rokas ap krēsla zveltni, viņa neizvairījās un nenodūra galvu..
Avoti: 8. sējums