Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosvērties
nosvērties -sveros, -sveries, -sveras, pag. -svēros; refl.
1.Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
Piemēri..Arnolds nosveras. Tiesneša palīgs rūpīgi pārbauda svaru. ..Svars atbilst pussmagā svara kategorijai.
  • ..Arnolds nosveras. Tiesneša palīgs rūpīgi pārbauda svaru. ..Svars atbilst pussmagā svara kategorijai.
  • Turpat parkā nosvērāmies. Izrādījās, ka Zenta sver 24 kg, bet mans svars ir 72 kg.
1.1.Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
PiemēriSviesta nosvēries par daudz.
  • Sviesta nosvēries par daudz.
  • Miltu nosvēries mazāk nekā vajadzīgs.
2.Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
PiemēriKuģis jau diezgan dziļi iesēdies ūdenī un nosvēries uz sāniem.
  • Kuģis jau diezgan dziļi iesēdies ūdenī un nosvēries uz sāniem.
  • Meža izstrādes darbos bieži nākas kokus nolaist pretējā virzienā, nekā tie dabiski nosvērušies..
  • pārn. ..mēness virs kraujas nosvēries greizi..
3.Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
PiemēriNosvērties vairākuma pusē.
  • Nosvērties vairākuma pusē.
Stabili vārdu savienojumiSvaru kausi nosveras.
Avoti: 5. sējums