nosvērties
nosvērties -sveros, -sveries, -sveras, pag. -svēros; refl.
1.Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
Piemēri..Arnolds nosveras. Tiesneša palīgs rūpīgi pārbauda svaru. ..Svars atbilst pussmagā svara kategorijai.
1.1.Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
PiemēriSviesta nosvēries par daudz.
2.Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
PiemēriKuģis jau diezgan dziļi iesēdies ūdenī un nosvēries uz sāniem.
3.Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
PiemēriNosvērties vairākuma pusē.
Stabili vārdu savienojumiSvaru kausi nosveras.
Avoti: 5. sējums