svērties
svērties sveros, sveries, sveras, pag. svēros; refl.
1.Svērt1 sevi.
PiemēriJa ir tendence uz korpulenci, jāsveras ne retāk kā reizi nedēļā un jāregulē uzturs, normalizējot savu svaru.
- Ja ir tendence uz korpulenci, jāsveras ne retāk kā reizi nedēļā un jāregulē uzturs, normalizējot savu svaru.
2.Refl. → svērt3. Tikt svērtam.
PiemēriLaiva svērās uz sāniem.
- Laiva svērās uz sāniem.
- Priede sašūpojās, svērās uz vieniem sāniem, tad ar smagu, dziļu nopūtu gāzās lejā.
- ..Zem augļiem koku zari lejup sveras, Un saldām ogām piebārstīts ik mežs.
- ..Ikners skubināja uz gulēšanu. Viņam jau melnie plakstiņi sāka lipt cieti un galva svērās uz leju.
- pārn. Uzskati [sapulcē].. lielā mērā svērās viņa pusē..
Avoti: 7-2. sējums