svelpt
svelpt svelpju, svelp, svelpj, pag. svelpu; intrans.
1.Svilpt1.
Piemēri«Ali... tuj!» puikas kliedz, svelpj, plaukšina...
- «Ali... tuj!» puikas kliedz, svelpj, plaukšina...
- pārn. Dīvaini, kādēļ šoreiz tik klusa nakts. Kāpēc nesvelpj lokomotīves, netaurē automašīnas..?
1.1.trans.
PiemēriMalva un Krišs strādā un klausās, kā loka, liec, svelpj un vītero savu pavasara dziesmu purva strazds.
- Malva un Krišs strādā un klausās, kā loka, liec, svelpj un vītero savu pavasara dziesmu purva strazds.
2.parasti 3. pers. Svilpt2.
PiemēriVējš gaudo un svelpj, sabangotā jūra krāc tumsā..
- Vējš gaudo un svelpj, sabangotā jūra krāc tumsā..
- ..visus viņa prātus saistījusi vācu ložu spindzēšana. Tās svelpj mums pāri viena pēc Otras..
3.divd. formā: svelpjošs. Svilpt3.
PiemēriPulkstenis īsi, svelpjoši iečerkstējās un nosita pustrīs.
- Pulkstenis īsi, svelpjoši iečerkstējās un nosita pustrīs.
Avoti: 7-2. sējums