Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svelmonis
svelmonis -ņa, v.; parasti vsk.
svelonis -ņa, v.; parasti vsk.
sveloņa -as, s.; parasti vsk.; reti
Svelme.
PiemēriBula dienās saule ripoja virs kāpām kā sarkans ābols. Sirds pagura, tādā svelmonī auļojot.
Avoti: 7-2. sējums