svelmains
svelmains -ais; s. -a, -ā
svelmaini apst.
1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
PiemēriSvelmainas liesmas.
1.1.Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriSvelmains pusdienlaiks.
1.2.Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriMēs ejam pa svelmaino stepi, kurā nav nevienas ēnainas vietiņas..
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriKāpēc tāds svelmains prieks patlaban pārplūst mani? Tāpēc, ka esmu vesels, tāpēc, ka saules un lapu mirdzums staro man acīs..
2.pareti Ļoti auksts.
PiemēriSvelmains sniegputenis.
Avoti: 7-2. sējums