Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svelmainums
svelmainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → svelmains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSaules svelmainums.
2.pareti Vispārināta īpašība → svelmains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSala svelmainums.
Avoti: 7-2. sējums