svelošs
svelošs -ais; s. -a, -ā
sveloši apst.
1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
PiemēriSveloši saules stari.
1.1.Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
Piemēri..diženā saules dieve brien gar apvāršņa malu, it kā kautrēdamās uzkāpt zenītā, no kurienes viņa lej dzīvinātājus starus svelošajās vasaras dienās, kad viss, liekas, kūst un gailē aiz pārliecīgā karstuma.
1.2.Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriSvelošs tuksnesis.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriUn piepeši asas sāpes un svelošas dusmas kā karsts vilnis applūda viņa būtni.
2.Ļoti auksts. Arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
PiemēriSvelošs ziemeļu vējš.
3.Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
PiemēriSveloši dūrieni sirdī.
Avoti: 7-2. sējums