svelpoņa
svelpoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Svilpoņa2.
PiemēriGaisu pildīja spalga svelpoņa.. Divas ienaidnieka mīnas sprāga uz kaimiņu nama cinkotā jumta.
- Gaisu pildīja spalga svelpoņa.. Divas ienaidnieka mīnas sprāga uz kaimiņu nama cinkotā jumta.
- Lidmašīnu dzinēju svelpoņa, lidotāju nosvērtajā gaitā pēc lidojuma ir kaut kāda sevišķa, «mūsdienīga intonācija».
Avoti: 7-2. sējums