svilpoņa
svilpoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → svilpt2.
PiemēriVēja svilpoņa pamazām rimās..
- Vēja svilpoņa pamazām rimās..
- Ložu svilpoņa, ložmetēju dobjā, burbuļojošā tarkšķēšana un cilvēku kliedzieni jaucās cits caur citu. Strēlnieki kāvās nikni.
Avoti: 7-2. sējums