svelmīgs
svelmīgs -ais; s. -a; -ā
svelmīgi apst.
1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
PiemēriVisam pāri spoži zila debess un svelmīga priekšpusdienas saule. Gaiss virmo. Bula laiks.
1.1.Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriNāk prāta kāds svelmīgs jūlijs..
1.2.Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriSvelmīga pirts.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriViņa pamazām atkal saaug svelmīgas dusmas par to, ka tēva vārdi nav aizslīdējuši gar viņa apziņu..
2.pareti Ļoti auksts. Svelmains (2).
Avoti: 7-2. sējums