svelme
svelme -es, s.; parasti vsk.
1.Stiprs karstums.
PiemēriUguns svelme.
- Uguns svelme.
- Krāsns svelme.
- Pusdienas svelme.
- ..vasaras saule viskarstak cepina ielas, liedama savu svelmi pāri mūra namiem.
- ..izgāju uz ielas. Te svelme bija vēl nežēlīgāka, šķita, ka saules stari iziet cauri ādai un miesai, karsē kaulus un kaulu smadzenes sāk vārīties... nebija jūtama ne mazākā pūsmiņa; ne gaisā, ne uz zemes nekas nekustējās.
- Rūsa: Tad tiešām tiksim no šī velna purva prom!.. Ellē nevar būt lielāka svelme nekā šeit.
- pārn. ..darba svelmē rūdās dzelzs un sirdis, Top cilvēks liels..
- pārn. ..Ik mirkli asāka Kļūst svelme niknā kaujas elpā.
1.1.Stipra karstuma sajūta.
PiemēriUn acumirklī Buncim uzkrīt tādas bailes kā vēl nekad visā mūžā. Karstu svelmi viņš jūt pārskrejam pār visu miesu.
- Un acumirklī Buncim uzkrīt tādas bailes kā vēl nekad visā mūžā. Karstu svelmi viņš jūt pārskrejam pār visu miesu.
- Ritas vaigos saskrēja ugunīga svelme: kā lai nu sastop viņu [Maldupu], kā lai paskatās acīs?
- «Ines... kādēļ tu pirmīt, no autobusa nākot, raudāji?» Man vaigos ielīst svelme. Es sirdīgi cērtu zobus saldi skābajā auglī. - «Ko tu tur pļāpā, Robik? Es - raudājusi?»
1.2.tehn. Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
PiemēriSvelmes caurule.
- Svelmes caurule.
- Svelmes kanāls.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
PiemēriKamēr vien krūtis elpot spēs, To mūžam nepiedosim mēs, Degs sirdī naida svelme.
- Kamēr vien krūtis elpot spēs, To mūžam nepiedosim mēs, Degs sirdī naida svelme.
- Puspiemiegtām acīm viņa [Zaņa] to [Kārli] uzlūkoja, bet ar tādu kaislīgu svelmi, ka viņam bija tīri jāsatrūkstas...
- Vārdu nebija. Bija tikai neganta iekšēja svelme, kurā sadega domas, pazuda iepriekš rūpīgi saliktie dzelžainie teikumi..
2.pareti Stiprs aukstums.
PiemēriZiemas svelme.
- Ziemas svelme.
Avoti: 7-2. sējums