svelme
svelme -es, s.; parasti vsk.
1.Stiprs karstums.
PiemēriUguns svelme.
1.1.Stipra karstuma sajūta.
PiemēriUn acumirklī Buncim uzkrīt tādas bailes kā vēl nekad visā mūžā. Karstu svelmi viņš jūt pārskrejam pār visu miesu.
1.2.tehn. Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
PiemēriSvelmes caurule.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
PiemēriKamēr vien krūtis elpot spēs, To mūžam nepiedosim mēs, Degs sirdī naida svelme.
2.pareti Stiprs aukstums.
PiemēriZiemas svelme.
Avoti: 7-2. sējums