uzliekt
uzliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
PiemēriUzliekt stienim galu uz augšu.
- Uzliekt stienim galu uz augšu.
- Uzliekt cepurei malas.
- Pēterim ir kamanas, īstas, ar ādas segu, uzliektiem slieču galiem.
- ..kuģojamā ierīce [laiva] ir viscaur no gumijas un piepūsta ar gaisu.. Viens gals tai mazliet smailāks, nedaudz uzliekts un skaitās priekšgals.
1.1.Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriZeņķis.., kūkumu uzliecis, vienaldzīgi šļūc atpakaļ parādes durvīs..
- Zeņķis.., kūkumu uzliecis, vienaldzīgi šļūc atpakaļ parādes durvīs..
- Tad viņš izslējās.. Viena kāja uz priekšu, kreisā roka žaketes sānkabatā, bet ārpusē vienīgi īkšķis ar augšup uzliektu galu.
1.2.divd. formā: uzliekts Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
PiemēriPutns ar uzliektu knābi.
- Putns ar uzliektu knābi.
- Tā ar to sakniebto muti, uzliekto degunteli un mazāko skuķi pie rokas katrā ziņā viņa sieva.
Avoti: 8. sējums