uzliekt
uzliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
PiemēriUzliekt stienim galu uz augšu.
1.1.Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriZeņķis.., kūkumu uzliecis, vienaldzīgi šļūc atpakaļ parādes durvīs..
1.2.divd. formā: uzliekts Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
PiemēriPutns ar uzliektu knābi.
Avoti: 8. sējums