uzlēkt
uzlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVarde uzlec uz akmens.
1.1.pārn.; sar. Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
Piemēri..kad vajadzēja sākt kārtējo sacensību posmu pasaules kausa izcīņā kalnu slēpošanā, temperatūra uzlēca līdz plus 17 grādiem.
2.Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
PiemēriZenta pārsteigumā uzlēca kājās.
3.Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
PiemēriUzlēkt zirgam mugurā.
4.Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
PiemēriUzlēca saule, un, tiklīdz pirmais stars aizskāra zemi, - viss pārvērtās pēkšņi: zāles galos sāka spīdēt ugunīgas dzirkstelītes, tīkliņi mirdzēja brīnišķīgā spožumā..
4.1.Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
Piemēri..vasaras vakarā uzlec pie debess šur tur pa kādai gaišākai zvaigznītei.
5.trans.; sar. Uzdejot (strauju deju).
PiemēriUzlēkt polku.
Stabili vārdu savienojumiUzlēkt uz auguma.
Avoti: 8. sējums