uzlauzt
uzlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
PiemēriUzlauzt kabinetu.
2.Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
PiemēriUzlauzt ledu ar lauzni.
2.1.pārn. Par parādībām dabā.
PiemēriDiez kāpēc gandrīz visas upes ledu uzlauž naktī, nevis dienā? Kāpēc straume negrib rādīt cilvēka acij savu uzvarošo atmodu?
3.Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
PiemēriDivi viņu tūliņ satvēra aiz rokām un, rokas uzlauzuši uz muguras, cauri ļaužu baram uzgrūda augšā uz kuģa kāpnēm.
Stabili vārdu savienojumiUzlauzt (arī salauzt) ledu.
Avoti: 8. sējums