Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzlaizīt
uzlaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) — parasti par dzīvniekiem.
PiemēriSuns uzlaizīja izlijušo pienu.
Avoti: 8. sējums