nocietēt
nocietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
PiemēriCements mitrumā nocietē.
- Cements mitrumā nocietē.
2.Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
PiemēriZālei pāraugot, tajā samazinās vērtīgo barības vielu, bet pieaug kokšķiedras daudzums, zāle nocietē un kļūst mazvērtīgāka, grūtāk sagremojama.
- Zālei pāraugot, tajā samazinās vērtīgo barības vielu, bet pieaug kokšķiedras daudzums, zāle nocietē un kļūst mazvērtīgāka, grūtāk sagremojama.
- ..kad acotņu apakšējā daļa nocietējusi un to vertikālais stāvoklis vairs nevar mainīties, jāizgriež celmiņi.
3.Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriPlāceņi nocietē.
- Plāceņi nocietē.
- Kartupeļu biezenī jaukta rupjmaize tikko izcepta ir čaugana un mīksta kā vilna, bet ātri nocietē un kļūst sausa un bezgaršīga kā salmi.
4.Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
PiemēriDarbā nocietējušas delnas.
- Darbā nocietējušas delnas.
Avoti: 5. sējums