priede
priede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
PiemēriMeža (arī parastā) priede.
- Meža (arī parastā) priede.
- Melnā priede.
- Kalnu priede.
- Slaida priede.
- Žuburaina priede.
- Sveķaina priede.
- Priežu mežs.
- Priežu sils.
- Priedes koksne.
- Priežu sveķi.
- Priežu darva.
- Priežu skuju eļļa.
- Priežu sviestbeka.
- Priežu krustknābis.
- Priežu smecernieks.
- Priežu kaitēkļi.
- Priedes lapas, respektīvi, skujas, parasti ir zilganzaļas, līdz 7 cm garas un dažus milimetrus platas, pa divām kopā uz zaru īsvasām.
- Labvēlīgos augšanas apstākļos priede sasniedz līdz 50 m augstumu un lielu resnumu.
- Vanadziņš [zēns] zināja - tas nav labi, ja priedes tā šūpojas, tad ir vētra..
- sal. Vectēvs bija.. stalts kā mastu priede, kurai tāpat sveša vecuma nevarība un vārgs salīkums.
- Priežu mētrājs ir vai nu priežu tīraudzes, vai priežu un egļu mistrotas audzes uz smilšainām, bet auglīgākām augsnēm nekā sils..
- Dzintara gabaliņš veļas un veļas viļņos, līdz paliek smiltīs, tajās pašās smiltīs, kurās kādreiz augušas dzintara priedes.
- ... salts vējš dzina pa zemi irdeno smilti un nikni purināja galotnes kroplajiem kokiem, kuri auga tūliņ aiz kāpām un kurus zvejnieki dēvēja par cūku priedēm.
Stabili vārdu savienojumiCūku priede. Dzintara priede. Priežu mētrājs.
- Cūku priede — Neliela, kropla priede.
- Dzintara priede — Dzintarpriede.
- Priežu mētrājs — Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
1.1.parasti vsk. Šī koka koksne.
PiemēriPulēta priede.
- Pulēta priede.
- Ēvelēta priede.
- Priežu malka.
2.dsk.; bot. Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
Avoti: 6-2. sējums