Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieguldīt
pieguldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
PiemēriKas visus var pieguldit?
2.parasti 3. pers. Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
Piemēri'Abavas' mieži turējās kājās vēl tad, kad citi jau bija lietus un veldres pieguldīti.
Avoti: 6-2. sējums